Aizņemties vai neaizņemties?

by ,

Regulāri uzkrājumi ir daļa no naudas plūsmas vadības plāna. Uzkrājumi palīdz pildīt finansiālās saistības, īstenot īstermiņa un ilgtermiņa mērķus, uz sagatavoties pensijai.

Izmēģini šos ieteikumus, lai sāktu krāt:

KonsultantsIzstrādā uzkrājumu plānu, kā arī mērķtiecīgi to īsteno – veido uzkrājumus neparedzētiem gadījumiem, ikdienas tēriņiem, īstermiņa un ilgtermiņa mērķiem un pensijai.

Ievēro „samaksā sev!” principu – tas ir katru mēnesi no saviem ienākumiem paturi vismaz 10%.

Saņemot algu, atliec uzkrājumiem budžetā paredzēto summu. Līdz ko Tavi uzkrājumi kļūst lielāki, apsver iespēju tos ieguldīt uzkrājošos finanšu produktos, kas dos papildu ieņēmumus.

Pirms to darīt – pārbaudi izvēlēto finanšu instrumentu noteikumus – riska līmenis, iespēju atgūt līdzekļus pirms termiņa beigām u.tml.

Atliec uzkrājumos to naudu, ko izdevies ietaupīt. Piemēram, ja budžeta biji paredzējis pārtikai mēnesī tērēt 90 eiro, taču faktiski iztērēji tikai 70 eiro, tad starpību (20 eiro) novirzi uzkrājumos.

Kad labāk neaizņemties?

Ja ikmēneša izdevumi par kredīta atmaksu šķiet pārāk lieli.

Ja kopējie ikmēneša maksājumi par aizņēmumiem pārsniedz 30-40% no ienākumiem.

Ja pēc kredītsaistību dzēšanas atlikusī ienākumu daļa ir nepietiekama pamatvajadzību (dzīvoklis, pārtika, apģērbs) apmierināšanai.

Pirms izšķirties par vienu vai otru kredīta piedāvājumu, rūpīgi jāapsver:

  • vai kredīta termiņš nav par īsu un tādēļ katrā maksāšanas reizē maksājamā summa nebūs apgrūtinoša budžetam;
  • vai kredīta termiņš nav par garu un tādēļ netiek maksāti lieki procenti par kredītu, kurus būtu iespējams dzēst daudz ātrāk.

AIZŅEMIES ATBILDĪGI! AIZDOD ATBILDĪGI! DZER AR MĒRU!

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *